Brīvība ir iluzora parādība. Brīvība vienmēr ir nosacīta un ierobežota.
To var ierobežot diktators, partija, kolektīvs, korporācija, kultūras normas,
morāles normas. Taču pats galvenais brīvības ierobežotājs ir dabas objektīvie
likumi.
Cilvēka evolūcija it kā ir brīva un nekas to neierobežo – izvēlos tādu
mutāciju, kādu gribu. Bet tā nav. Daba izvēlās tikai labvēlīgo mutāciju, atlasa
attiecīgajā vidē nelabvēlīgo mutāciju. Izdzīvo tikai tas, kas dod cilvēkam
vislielākos spēkus un enerģiju dzīvei. Daba tātad ierobežo brīvību. Ierobežo
pozitīvā garā.
Taču mūsu dzīves virzība (virzība noteiktas attīstības sasniegšanai) ir
pakļauta negatīvu spēku ietekmei – darbībai un uzvedībai kaitīgu shēmu ietekmei
(noziegumi,varas kāre, slavas kāre, karš).
Ļoti liela loma cilvēku dzīvē ir morālei. Morāle, kā jau tika minēts, ir
smalka brīvības finese. Morāle ierobežo brīvību. Ne vienmēr pozitīvā garā.
Morāles ierobežojošo potenciālu var ļaunprātīgi izmantot tie sociālie un
individuālie spēki, kuri tiecas vispār maksimāli ierobežot cilvēku brīvību,
savu konkrētu laikabiedru brīvību.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru