Cilvēks varēja kļūt cilvēks,
pateicoties savai spējai atrauties no dzīvnieku pasaules. Tas notika, balstoties
uz dažādiem aizliegumiem – tabū. Tabū sistēma radīja cilvēka garīgo
konstrukciju – sociāli kulturoloģisko konstrukciju. Sociāli regulējošās normas
veido kultūru, kas formē cilvēku – cilvēciskumu. Taču evolūcijas gaitā cilvēkā
zvēriskais netika pilnā mērā iznīcināts. Tas tika nostumts vienīgi malā.
Zvēriskuma pamatā ir instinkti – uzvedības fundamentālās programmas. Tās tiek
mantotas no paaudzes uz paaudzi pilnā mērā. Esamība nosaka apziņu daļēji. Ne
pilnā mērā, taču ļoti būtiskā mērā. Cilvēka brīvību var izjust anarhistiski.
Var izjust metafiziski, kad centrā ir jautājums „Kas ir cilvēka brīvība?”.
Zvēriskums var atmosties dažādā formā – zvēriskumā, tumsonībā, noziedzībā,
amoralitātē, zemiskumā, antihumānistiskumā, šovinistiskumā, šodienas latviešiem
– rusofobijā, antiintelektuālismā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru