Atsevišķi
kulturologi vērīgi seko, kas notiek zinātnes filosofijā. Viņi redz, ka zinātnes
filosofijā tagad aktuāla ir saruna par posnetklasisko zinātnisko paradigmu.
Tāpēc atsevišķi kulturologi tiecās jaunākās zinātnes filosofijas atziņas
piemērot kulturoloģijā. Postneklasiskā zinātniskā paradigma balstās uz
sinerģētiku. Atsevišķi kulturologi tāpēc izsakās par postneklasisko
evolucionismu, kas balstās uz sociālo sinerģētiku; tādā skatījumā pasaule
(kultūra, sabiedrība) tiek interpretēta kā pāreja no nestabila līdzsvara uz
stabilu nelīdzsvarotību, kurā pastāvīgās svārstības ir stabilitātes nosacījums.
Šī atsevišķo kulturologu pieeja nerada nekādu uzticību. Postneklasiskā
zinātniskā paradigma attiecas nevis uz pasaules reālo virzību, bet gan uz
cilvēku spēju izprast šo reālo virzību. Tagad (postneklasiskajā zinātniskajā
paradigmā) beidzot spējam saskatīt un novērtēt nestabilitātes lomu. Agrāk
valdīja vienkāršota pieeja: jebkura nestabilitāte tika uzskatīta par haosu,
pret kuru ir jācīnās, jo tas traucē evolūcijai. Tagad esam sapratuši, ka
nestabilitāte netraucē evolūcijai un patiesībā ir viens no evolūcijas
komponentiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru