Paradoksāli ir tas, ka informācijas tehnoloģiju laikmetā pasaules
izzināmība samazinās. Tas izpaužās izglītības, zinātnes devalvācijā, cilvēku
vispārējās izglītotības zemajā līmenī, indivīdu zināšanu primitīvismā. Tas
notiek lielā mērā tāpēc, ka cilvēki vairs netiecās izmainīt apkārtējo pasauli,
kas vienmēr ir bijis saistīts ar jaunu zināšanu iegūšanu un augstu vispārējo
kognitīvo sagatavotību (enciklopēdiskumu). Informācijas un cita veida
tehnoloģiskais progress turpinās, taču tas veicina regresu sociālajā sfērā –
pasaules uzskats cilvēkos zaudē progresīvu raksturu un pat arhaizējās. Iemesls
ir vēl viens. Darbs no cilvēka vairs neprasa vispusīgas zināšanas un augstu
vispārējo izglītotību, kurā tradicionāli ietilpst zināma filosofiskā kompetence
un filosofiskās refleksijas noslieksmes. Darbs neprasa maksimālas zināšanas par
maksimāli lielu parādību skaitu. Darbs ir kļuvis ļoti specializēts un prasa
tikai zināšanas vienā ļoti šaurā zināšanu sfērā. Tas noplicina cilvēka apziņu,
mazina cilvēka kognitīvo aktivitāti, izraisa kognitīvo pašapmierinātību – zūd
tieksme pēc jaunām zināšanām un velme nemitīgi sevi garīgi bagātināt. Bet
varbūt visu izšķir cits apstāklis? Proti, tas ka minētā novērojuma pamatā ir
masu cilvēku izraisītā aina. Minēto paradoksu nosaka masu cilvēki, kuru
kognitīvā aktivitāte negad nav bijusi augsta. Tagad visur rosās masu cilvēki un
viņu rosība formē kopējos ieskatus par sociuma attīstību. Šajā gadījumā kopējo
ieskatu par izglītības, zinātnes devalvāciju, indivīdu apziņas arhaizāciju.
Analītiskā doma balstās uz materiālu, kuru faktiski formē masu cilvēki, bet
nevis personības, kuru dzīvē patiesībā nekas nav mainījies un kuru apziņa,
kognitīvā aktivitāte turpina progresēt. Ja tas tā nebūtu, tad nebūtu iespējams
tehnoloģiskais progress. Tādējādi tehnoloģisko progresu veicina personības, bet
vispārējo sociālo ainu nosaka masu cilvēku dominēšana visos sociālajos
procesos. Analītiskā doma balstās uz vienpusīgu materiālu. Analītiskā doma ir
nonākusi masu cilvēku gūstā, zaudējot spēju objektīvi uzlūkot sociumu. Dzīvojot
latviešu vidē, jebkura satura analītiskā doma tiek momentā traumēta, jo tai
momentā uzbrūk masu fenomenu armija. Vietējais sociums sastāv no tipiski
izteiktiem masu cilvēkiem. Etnosa cilvēciskais potenciāls ir masu cilvēku
potenciāls.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru