Tehnoloģiskais šoks

   Paradoksāli ir tas, ka informācijas tehnoloģiju laikmetā pasaules izzināmība samazinās. Tas izpaužās izglītības, zinātnes devalvācijā, cilvēku vispārējās izglītotības zemajā līmenī, indivīdu zināšanu primitīvismā. Tas notiek lielā mērā tāpēc, ka cilvēki vairs netiecās izmainīt apkārtējo pasauli, kas vienmēr ir bijis saistīts ar jaunu zināšanu iegūšanu un augstu vispārējo kognitīvo sagatavotību (enciklopēdiskumu). Informācijas un cita veida tehnoloģiskais progress turpinās, taču tas veicina regresu sociālajā sfērā – pasaules uzskats cilvēkos zaudē progresīvu raksturu un pat arhaizējās. Iemesls ir vēl viens. Darbs no cilvēka vairs neprasa vispusīgas zināšanas un augstu vispārējo izglītotību, kurā tradicionāli ietilpst zināma filosofiskā kompetence un filosofiskās refleksijas noslieksmes. Darbs neprasa maksimālas zināšanas par maksimāli lielu parādību skaitu. Darbs ir kļuvis ļoti specializēts un prasa tikai zināšanas vienā ļoti šaurā zināšanu sfērā. Tas noplicina cilvēka apziņu, mazina cilvēka kognitīvo aktivitāti, izraisa kognitīvo pašapmierinātību – zūd tieksme pēc jaunām zināšanām un velme nemitīgi sevi garīgi bagātināt. Bet varbūt visu izšķir cits apstāklis? Proti, tas ka minētā novērojuma pamatā ir masu cilvēku izraisītā aina. Minēto paradoksu nosaka masu cilvēki, kuru kognitīvā aktivitāte negad nav bijusi augsta. Tagad visur rosās masu cilvēki un viņu rosība formē kopējos ieskatus par sociuma attīstību. Šajā gadījumā kopējo ieskatu par izglītības, zinātnes devalvāciju, indivīdu apziņas arhaizāciju. Analītiskā doma balstās uz materiālu, kuru faktiski formē masu cilvēki, bet nevis personības, kuru dzīvē patiesībā nekas nav mainījies un kuru apziņa, kognitīvā aktivitāte turpina progresēt. Ja tas tā nebūtu, tad nebūtu iespējams tehnoloģiskais progress. Tādējādi tehnoloģisko progresu veicina personības, bet vispārējo sociālo ainu nosaka masu cilvēku dominēšana visos sociālajos procesos. Analītiskā doma balstās uz vienpusīgu materiālu. Analītiskā doma ir nonākusi masu cilvēku gūstā, zaudējot spēju objektīvi uzlūkot sociumu. Dzīvojot latviešu vidē, jebkura satura analītiskā doma tiek momentā traumēta, jo tai momentā uzbrūk masu fenomenu armija. Vietējais sociums sastāv no tipiski izteiktiem masu cilvēkiem. Etnosa cilvēciskais potenciāls ir masu cilvēku potenciāls.