Nesaderība

Savdabīgi Rietumu kultūras neapskaužamo likteni izprata sociālais filosofs Leo Štrauss (1899-1973). 1952.gadā lekcijā viņš izsacījās par draudiem „Rietumu tradīcijai”, kā viņš dēvēja klasisko (antīko) mantojumu un tā turpināšanās iespējas Eiropā, kad kultūra sastāv no diviem elementiem – ebreju elementa un seno grieķu elementa. Viņa ieskatā tie ir divi nesaderīgi elementi, divas nesaderīgas saknes „Rietumu tradīcijai”. Ebreju elementa centrā ir ticība, seno grieķu elementa centrā ir filosofija. Starp ticību un filosofiju pastāv antagonisms. Abi elementi saka, ka cilvēkam ir vajadzīgs tikai kaut kas viens. Tikai katram elementam šis „kaut kas viens” ir savs. Bībele (ebreji) saka, kas tas viens ir mīlestība. Filosofija (senie grieķi) saka, ka tas viens ir brīva izziņa. Rietumu kultūras vēsture ir permanenta hronika, cenšoties izvēlēties kompromisu vai sintēzi starp abiem principiem – mīlestību un izziņas brīvību. Filosofija nevēlas kļūt ticības kalpone; ticība nevēlas kļūt filosofijas kalpone. Rietumu kultūras politiskā vēsture atbilst seno grieķu elementam. Politikas mērķis ir brīvība un impērija ( vara ir nenoteikts fenomens, tāpēc labāk ir runāt par brīvību un impēriju kā jebkuras politikas būtību).