·
Konceptuālā vara vienmēr ir ideoloģiskā vara, un tā galvenokārt
ir notēmēta uz t.s. mazo cilvēku, tautas masām, masu cilvēku, mietpilsoni. Tāds
cilvēks ir sadzīves cilvēks un ģimenes cilvēks, jo viņa apziņa riņķo ap sadzīvi
un ģimeni. PSRS sabiedrība bija izteikta masu cilvēku sabiedrība. Šī tipa sabiedrība
pastāvēja tīrā veidā – bez elites (aristokrātijas, buržuāzijas, garīdzniecības,
t.s. klasiskās inteliģences ar tās garīgumu un garīgās brīvības fanātismu).
Masu cilvēkam darbs, amats ir sadzīves komforta ieguves veids, bet nevis misija
noteiktu ideālu vārdā. Masu cilvēki ir labi un vajadzīgi, ja viņi godīgi strādā
un rūpējas par ģimeni. Slikti ir tad, ja masu cilvēki ietiecas tādās sfērās, kuras
neatbilst viņu cilvēciskajam potenciālam. Piem., ietiecas politikā,
administrēšanā.
·
Padomju Savienībā tika veikta ideoloģiskā darbība, kuru var
dēvēt par garīguma modernizāciju. Šī darbība tika veikta, tiecoties no
proletariāta un zemniecības izveidot t.s. padomju inteliģenci. No “vecā”
aristokrātiskā un buržuāziskā garīguma tika pārņemts daudz, taču tika arī daudz
modernizēts atbilstoši valdošajai sociālistiskajai ideoloģijai. Tika formēti
tādi garīguma aspekti kā padomju patriotisms, šķiriskā apziņa, partejiskuma
apziņa, darbs ne tikai kā cilvēka materiālo vajadzību apmierināšanas veids, bet
arī garīgās dzīves organiska sastāvdaļa. PSRS ideologi centās spodrināt
garīguma autoritāti un reputāciju, nepieļaujot publiskajā telpā garīguma
noniecināšanu, kas ir masu cilvēka tipiska stihija.
·
Garīguma modernizācija XX gs. notika arī Rietumu sabiedrībā.
Pamatā šis process riņķoja ap etnisko, nacionālo, politisko atvērtību, kosmopolītisko
apziņu, to, ko tagad dēvē par globālismu. Tādi Rietumu garīguma modernizētāji
kā Herberts Velss, Bertrams Rasels, Teodors Adorno, Tomass Hakslijs pievērsās “cilvēciskajai
ekoloģijai”, “pasaules valdībai”. Viņi aicināja pārvarēt nacionāli šauro
skatījumu uz pasauli, tiekties visu vērtēt cilvēces mērogā. Rietumos sastopamo
garīguma modernizāciju nākas uzskatīt par globālisma mentalitātes veidošanu. Tā
sākās jau XX gs. pirmajā pusē bez jēdziena “globālisms”.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru