Tieksme nolādēt ir vispārcilvēciskā tieksme.
Tā acīmredzot piemīt visām rasēm un visām tautām.
Ķīniešu (Austrumu) kultūrā
lielākais lāsts ir novēlējums dzīvot pārejas laikmetā, kad dzīve ir īpaši
smaga, haotiska, bez skaidrības par nākotni. Ja kādu grib nolādēt, tad novēl
dzīvot pārejas laikmetā.
Nolādēšanas formas var būt
dažādas. Cilvēks var nolādēt otru cilvēku, citu tautu vispār.
Taču noteikti ir arī kaut kāds
transcendentāls nolādējums. Teiksim, Dieva nolādējums, kad Dievs ir nolādējis
ne tikai atsevišķus cilvēkus, bet pat atsevišķas tautas, kuras ir spiestas
eksistēt ar šo transcendentālo nolādējumu.
Latviešu tautas lielākais lāsts ir
latviešu necienīgā attieksme pret savas tautas godīgākajiem un gudrākajiem
cilvēkiem. Iespējams, Dievs ir šādā formā nolādējis latviešu tautu. Latvieši
neciena savus spējīgākos cilvēkus arī pēc viņu nāves, kas citās tautās nav
sastopams (vai ir reti sastopams, kaut gan nevienu piemēru nevaru nosaukt). Un
tas ir ļoti briesmīgi.
Dieva lāsts ļoti būtiski atsaucās
uz latviešu tautas dzīvi. Tā ir dzīve bez gudru, talantīgu, morāli cēlu cilvēku
ietekmējošās līdzdalības. Tā rezultātā latviešu dzīves procesus nosaka pelēki
un amorāli indivīdi. Tā tas notiek visos kultūras segmentos. Tā ir dzīve, kurā
nav vietas pasionāriem cilvēkiem. Tā ir dzīve, kurā nav vietas īstiem zinātniekiem,
māksliniekiem, rakstniekiem, inženieriem, politiķiem. Tā ir tautas dzīve, kuras
lielākās garīgās kultūras vērtības ir radītas svešās zemēs, uz kurām bija
spiesti pārcelties spējīgākie latvieši. Tā ir tautas dzīve, kuras garīgo
mantojumu ir vispamatīgāk izpētījuši cittautieši. Tā ir tautas dzīve bez citu
tautu cieņas. Necieņa ir totāla, jo pat tik dziļi neciena, ka nolemj latviešus
iznīcināt kā nevērtīgu tautu.
Šodien šī dzīve ir sasniegusi
kulmināciju, jo padomju laikā valdošie valstiski universiālie standarti
veicināja spējīgāko cilvēku attīstību. Spējīgākie cilvēki tika atlasīti,
atbalstīti, stimulēti, novērtēti.
Latviešu nevērtīgajai dzīvei ir
gan kolektīvs raksturs, gan individuāls raksturs, ietekmējot atsevišķu indivīdu
likteni. Talantīgo, gudro, godīgo indivīdu likteni. Un tas ir drūms liktenis.
Tas ir latviešu tautas lāsta diktētais liktenis, kad talantīgs, gudrs un godīgs
cilvēks netiek atzīts, novērtēts un tiek nepārtraukti vajāts, kas ir sava veida
latviešu kolektīvais nosodījums par uzdrīkstēšanos atšķirties no pelēkās masas
ar savu talantu, intelektuāli un morāli augsto potenciālu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru