Frāzes

ü  Nīčem interesēja cilvēka domāšana kā instruments cīņā par varu, eksistenciālo izdzīvošanu. Viņu interesēja sociālā nozīme tādām parādībām kā krāpšanās, ilūzija, pašapmāns.

ü  Sabiedrības sociālās grupas atšķirīgi pārvar savu intelektuālo un kognitīvo aprobežotību, morālo vaļību.

ü  Sabiedrībā subjektīvi (individuāli) risinājumi kļūst objektīvi (kolektīvi) fakti.

ü  Apziņa vienmēr ir intencionāla – uz kaut ko virzīta.

ü  Acīmredzot tiekamies ar demogrāfisko providenciālismu mūsdienu slavenajā demogrāfiskajā pārejā. Tikai nav zināms providences (dotās demogrāfiskās nolemtības augstākās gribas, augstākā spēka) autors. Ne visai iederas klasika; proti, norāde uz Dieva gribu, Dieva spēku.

ü  Tumsonība vienmēr ir vēsturiski determinēta nelaime. Tumsonība nerodas bez vēsturiskā pamatojuma, tā teikt, tukšā vietā.

ü  Komunisms nav tikai marksistisks komunisms. Komunisms kā cilvēces augstākais, cēlākais, ideālākais, humānākais, taisnīgākais, demokrātiskākais ideoloģiskais konglomerāts eksistē no senseniem laikiem kā sekulārs garīgais komplekss līdzās dažādiem mitoloģiskajiem un reliģiskajiem kompleksiem. Sergejs Kurginjans ir izvēlējies komunismu deklarēt kā augstāko esamības mērķi tikai tāpēc, ka tas arī ir augstākais sekulārais cilvēka un sociuma esamības mērķis cilvēces morālajos un intelektuālajos sapņos. Nav nekas skaistāks un psiholoģiski iedvesmojošāks izdomāts sekulārās domas vēsturē. Savukārt Markss ir vajadzīgs kā konkrēts empīriskais materiāls komunisma interpretācijā. Šajā ziņā Marksa mantojums ir visgrandiozākais mantojums cilvēces vēsturē.

ü  Sirdsapziņas reliģija ir eksistējusi vienmēr. Vienīgi mainījās tās eksistēšanas dislokācija, atrodoties sociuma morāli tikumiskā segmenta centrā vai nomalē.

ü  Utopija vienmēr ir transcendentāla attieksme pret īstenību, vēloties izmainīt dzīves kārtību. Savukārt ideoloģija (ja vien tā nav utopiska) parasti vēlas saglabāt pastāvošo dzīves kārtību.