sestdiena, 2018. gada 8. decembris

Mentālā epidēmija



Vai vārdi „mentālā epidēmija” ir manierīgi laikmetīga metafora jeb „mentālā epidēmija” tomēr savā ziņā ir insaits (pēkšņa problēmas aptveršana) ar noteiktu analītisko perspektīvu? Vai tagadnes sabiedrību ir pārņēmusi epidēmija – plaša infekcijas slimības izplatīšanās, kas ievērojami pārsniedz parasto attiecīgās infekcijas slimības  izplatību dotajā vidē? Vai infekcijas slimībai ir psihisks (mentāls) raksturs? Vai infekcijas slimībai ir tāds raksturs, kas attiecas uz psihi, apziņu un kas saistīts ar domāšanu, prātu, uztveri, īstenības interpretāciju? Vai mentālā epidēmija ir „smadzeņu viruss” jeb arī tā ir tikai manierīgi laikmetīga metafora? Vai „smadzeņu vīruss” ir kādas sociālo vīrusu industrijas produkts? Vai ir tāds spēks un tāda institūcija, kas mūsdienās funkcionē ka sociālo vīrusu industrija? Vai šī sociālo vīrusu industrija ir tas spēks un tā institūcija, kura tautām un to stratiem atņem vēstures subjekta apziņu un gribu? Vai joprojām aktuāla ir sensenā norma, ka vēstures subjekts ir tikai tad, ja tas ir neatkarīgi domājošs un patstāvīgi funkcionējošs fenomens? Vai arī tagad drīkstam uzskatīt, ka vēstures subjekts (tauta un tās strati) ir tikai tad, ja tam ir apziņa un griba? Un pēdējais jautājums: „Vai tik tikko uzdotie jautājumi ir retoriski jautājumi jeb tie ir vienpusīgi pārspīlēti jautājumi?”.




Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru