Ø Zināšanu ieguves un izmantošanas
mehānisms ir atkarīgs no cilvēku domāšanas. Kā zināms, cilvēku domāšana ir
vēsturiski, psiholoģiski, bioloģiski, sociāli determinēta izpausme. Paskāls
esot teicis, ka tas, kas ir patiess Pireneju vienā pusē, nav patiess Pireneju
otrā pusē.
Ø Makss Šēlers atzina zināšanu
socioloģijas (Wissenssoziologie) nepieciešamību. Sabiedrība nosaka ideju
esamību. Taču sabiedrība nenosaka ideju saturu.
Ø Zināšanas palīdz sabiedrībā konstruēt
realitāti, zināšanas sabiedrībā rada priekšstatu par realitāti; kādas ir
sabiedrības zināšanas, tāda sabiedrībā ir realitātes uztvere un izpratne; ja
sabiedrības zināšanas ir nepilnīgas un šķības, tad arī sabiedrības priekšstati
par īstenības realitāti ir nepilnīgi un šķībi.
Ø Kriminālista zināšanas atšķiras no zagļa
„zināšanām”. Tas, kas ir brīvība Tibetas mūkam, nav brīvība savas valstiskās
suverenitātes necienītājiem.
Ø Zināšanu kvalitāte un kvantitāte sociumā
veido noteiktu intelektuālo teritoriju, intelektuālo situāciju, intelektuālo
fonu.
Ø Zināšanu līmenis atsaucas uz
zinātniskuma rituāliem (atsaucēm, komentāriem, literatūras sarakstu,
prolegomenām, t.i., skaidrojošiem ievadiem).
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru