Adekvātā mode

Modes izmaiņas noteikti ir saistītas ne tikai ar stilistiskajām izmaiņām, gaumes izmaiņām, bet arī ar dziļām psihiskajām izmaiņām sociumā. Var uzskatīt, ka modei ir jābūt adekvātai attiecīgajā periodā sastopamajam psihiskajam noskaņojumam tajā sabiedrības daļā, kurai adresēti modes piedāvājumi. Mēs dzīvojam juvenālā laikmetā. Uz dzīves skatuves dominē jauni cilvēki. Tādi ir finansu kapitālisma spekulanti, banku klerki, informācijas tehnoloģiju fani. Dažās valstīs pat valdošā politiskā kliķe. Taču mēs dzīvojam arī eiropeīdu ļoti straujas garīgās degradācijas laikmetā, kā rezultātā mutuļo iracionālisms, arhaisms, idiotisms kā psihiskie rādītāji sabiedrības, īpaši jaunāko paaudžu, portretā. Un, lūk, nav grūti ievērot, ka šiem rādītājiem (iracionālismam, arhaismam, idiotismam) atbilst arī mode: tetovējumi, dažādi riņķi sejā, frizūras, idiotisks apģērbs un ģērbšanās veids. Ja, piemēram, „Stefano Ricci” savu produkciju piedāvā vecākās paaudzes ļoti bagātiem cilvēkiem, tad firmas modes līnijas konsekventi saglabājās klasiskajās tradīcijās bez jebkādiem modes pašmērķīgiem ekscesiem – galējībām, iracionālas nesavaldības. Savukārt „Louis Vuitton” savus risinājumus piedāvā jauniešiem, un tūlīt tiekamies ar pilnīgi citu pieeju. Tā, piemēram, 2017.gada pavasarim firma puišiem piedāvā šādu salikumu: rudens mētelis, žakete, svīteris, krekls. Tas būtu saprotams. Pavasarī vēl nākas silti saģērbties. Taču nekādi nav saprotams, kāpēc kopā ar tādu siltu apģērbu ir ieteiktas sandales basās kājās. Pie tam bikses ir uzlocītas virs potītēm. Grūti iedomāties, kurā klimatiskajā joslā pavasarī var iederēties tāda mode – rudens mētelis un minētais pārējais apģērbs + sandales basās kājās. Dotajā modē ir kaut kas iracionāls, idiotisks.