Filosofijas vēsturē vispirms filosofēja par pasauli, pēc tam par pasaules
izziņas iespējām un veidiem. XX gs. filosofēja par valodu – izziņas galveno
līdzekli, domas formātu, veidu, kādā atspoguļojās izzinātais (analītiskā
filosofija). XX gs. filosofēšanas jēgas meklējumi varēja iegūt mistiski transcendentālu
raksturu. Haidegers teica, ka filosofs domā tikai nāves priekšā; pateicoties
tam, rodas maksimāla atdeve patiesībai, iekšējais pienākums pret patiesību,
katrs vārds – pēdējais vārds pirms nāves. Postmodernisti savukārt slavēja
nespēju noskaidrot patiesību un rekomendēja atzīt patiesību bezgalīgo skaitu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru