Lai piedāvātu plānu valsts, tautas, šķiras, sociālās grupas attīstībai,
vajadzīga stratēģija, kura savukārt nav iespējama bez noteiktas ideoloģiskās
programmas. Tātad vispirms ir nepieciešama ideoloģija, fiksējot idejiskos
uzskatus, idejiskos mērķus un savas ideoloģijas sociālo vērtību vispār.
Piemēram, sociālo taisnīgumu nenodrošina sociālā sistēma. Nodrošina gēni,
audzināšana, izglītība, ideoloģija. Ne velti Aleksandrs Bloks teica, ka „boļševisms
ir krievu dvēseles īpašība, bet nevis frakcija Valsts domē”. Milzīga nozīme ir
izglītībai un tās vispārējai ievirzei – antropoloģiski garīgajiem uzdevumiem.
XIX gs. augstākā izglītība bija koncentrēta ap „praktiskumu” un „pozitīvām
zināšanām”. XX gs. savas tiesības pieteica fundamentālās zinātnes un
humanitārās zinātnes, gadsimta beigās – sociālās zinātnes, kā arī notika „pagrieziens
uz kultūru”, kad kulturoloģija tika pasludināta par kognitīvo bāzi Nr.1. XXI
gs. pagaidām tiekamies galvenokārt tikai ar „diploma pirkšanu”. Patiesi izglītoti
cilvēki kaitina. Tā tas bija arī agrāk, - spēcīgais vienmēr ir kaitinājis.
Šodien tā ir masveida izpausme.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru