Cilvēks ir ne tikai sociāla būtne, bet arī vēsturiska būtne. Cilvēks ir
vitāli vienots ar sabiedrības un savas dzīves vides vēsturi. Var droši teikt,
ka vēsturiskums ir cilvēka garīguma elements. Ja izzūd vēsturiskums (kā tas
notiek pašlaik), tad izzūd garīgums. Jāsaka savādāk: izzūdot garīgumam, izzūd
vēsturiskums. Cilvēks ar vēsturisko materiālu iepazīst ne tikai pasauli, bet
arī pats sevi. Cilvēka attieksme pret pasauli un sevi ir vēsturiska attieksme.
Katrā laikmetā vēsturiskā apziņa ir kultūras fundamentāla raksturotāja.
Vēsturiskā pieredze ir tagadnes un nākotnes balsts.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru