Dažas socioloģiskās likumsakarības

·       Tauta var iet bojā nevis patoloģiski, slimojot ar lielu noziedzību, tumsonību, neaudzinātību, neizglītotību, bet gan normu, vērtību, ideālu degradācijas dēļ.

·       Dzīvojot bez ideāliem, tautu pārņem nelaimīga apziņa – tukšuma sajūta, dzīves bezjēdzības sajūta, nākotnes bezcerīguma sajūta.

·       Institucionālie pārkārtojumi un sociālie pārkārtojumi valstī neko nevar uzlabot, ja ir metafiziskais sabrukums – morāli tikumisko un cilvēciskuma pamatu sabrukums.

·       Tauta bez nacionālās elites nav dzīvotspējīga tauta. Ja tautu pārvalda kompradoriski oligarhisks režīms, tad tādas tautas dzīvei var būt vienīgi elementāri eksistenciāla jēga, barojot un apģērbjot cilvēkus, lai uzturētu viņu darbaspējas.

·       Metafiziskais sabrukums ir sākums transgresijai – robežas ignorēšanai starp pieļaujamo un nepieļaujamo. Transgresija ir visa veida “iziešana no rāmjiem” sociālo aizliegumu, kultūras tradīciju, morālo regulatoru jomā, kad nekas vairs nav svēts un dzīves noteikumu ignorēšana ir apzināta darbība, uzvedība un komunikācija. Transgresijas stratēģiskais mērķis ir absolūtais negatīvisms (ekstāze, bezprāts): pretdarbība sabiedrībai bez vajadzības kā speciāli organizēta un deklarēta dzīves pozīcija. Transgresijas realizētāji kļūst idiotisma dogmātiķi, estetizējoši farizeji, nostiprinot “iziešanas no rāmjiem” hegemoniju.