Hronopolitika

Par hronopolitiku dēvē pētniecisko virzienu, analizējot cilvēces vēsturē sastopamās izmaiņas. Analizē nevis katru izmaiņu, bet analizē tās izmaiņas, kurām ir ciklisks, viļņveida raksturs. Piemēram, tāds raksturs ir ekonomisko formāciju maiņai, tehnoloģisko paradigmu maiņai, Saules aktivitātes 11 gadu cikliskajai maiņai utt. Hronopolitika zina pasaules iekārtojuma dialektiku; proti, zina to, ka pasaule ir simetriska, sastāvot no labām izpausmēm un sliktām izpausmēm. Attīstībai, progresam eksistē simetriski pretējas tendences – dažādi eksistenciālie riski, nāves draudi. Vienmēr pastāv iespēja notikt Armagedona kaujai, kurā cilvēki vēlas atbrīvoties no Dieva varas, kas Jaunajos laikos jau ir izdevies ļoti bīstamā mērā. Tagad Armagedona kaujas iespējamību un tās rezultātu (Dievi uzvar cilvēkus) veicina tādas jaunas parādības kā biotehnoloģiskā iespēja rediģēt gēnus embrijiem. Var teikt, klasisks drauds ir kļuvuši tādi cilvēces eksistenciālie motīvi aizvadītajos apmēram 500 gados kā nauda, slava, vara, statuss, komforts, ērtības, baudas, izpriecas, alkātība, mantkārība. Hronopolitikai ir zināms, ka attīstība, progress prasa laiku. Taču sagraušana var notikt neilgā laikā. „Baltā” rase tagad cilvēcē pārdzīvo visdrūmāko periodu. Tā teikt, Dievs eiropeīdiem ir atņēmis ne tikai dzimstību, bet arī prātu. Lai dzīvi noturētu elementāri racionālās formās, nepieciešama ir mentālā inkvizīcija, kā gribas dēvēt aktīvu vēršanos pret iracionālisma, idiotisma plūdiem. Bez mentālās inkvizīcijas vairs nav iespējams iznīdēt prāta aptumsuma invāziju. Tā tas ir īpaši tajā laikā, kad jebkuras varas kritērijs vairs nav morālais kritērijs. Tagad jebkura vara vairs netiecas funkcionēt atbilstoši sociālā taisnīguma principiem. Amorāli marķētajā politiskajā, sociālajā, kulturoloģiskajā, ekonomiskajā telpā sociālais taisnīgums neeksistē. Tagad „baltās” rases sociumā vairs nav šķiru cīņas, jo nav šķirisko ienaidnieku. Šķirisko ienaidnieku vietā ir intelektuālie un morālie ienaidnieki. Cīņa ir starp racionālismu un iracionālismu, saprātu un bezprātu.