Krievijā
pēcpadomju gados ir sastopams tāds intelektuālais virziens kā debespolitika (небополитика). To attīsta
armijas bijušie izlūki un speciālo dienestu analītiķi, kuri savā laikā
studējuši Военный институт иностранных
языков Красной Армии.
Internetā savos
saitos viņi debespolitiku definē kā laika un gara doktrīnu. Salīdzinoši:
ģeopolitika ir telpas un sociuma doktrīna. Viņu ieskatā sirdsapziņa ir zināšanu
transinformatīvais līmenis. Ticība stimulē garu. Gars atmodina sirdsapziņu.
Sirdsapziņa ir iedzimtā patiesība. Bet patiesība ir patiesība realitātē.
Debespolitika
pievēršās globālo procesu prognozēšanai. Tā, piemēram, Krievijā būstiskas
pārmaiņas notiks 2012.-2015.gadā, uzvara būs 2015.-2027.gadā.
Progenozēšanā
tiek izmantota kosmoloģiska rakstura informācija par Visuma procesiem un to
saistību ar sociālajiem procesiem uz Zemes. Eksistē tēze: pasaules izglābšanās
ir cilvēkā; cilvēka izglābšanās ir cilvēcē; cilvēces izglābšanās ir pasaules
uzbūvē. Uzvaras rezultāts: baltā paradigma pasaulē valdīs, to dos Krievija,
uzvarēs gara brīvība.
Debespolitikas
autori uzskata, ka pastāv trīs zināšanu veidi: 1)ezoteriskas slepenas
zināšanas, 2) zinātniskās zināšanas un 3) reliģiskās zināšanas.
Debespolitikas
autori saka, ka konkurencē uzvar tas, kas kontrolē nākotni. Bet nākotnē visu
izšķir sirdsapziņa. Pasaule nepastāv bez iracionālā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru