Aristotelis:
patiesība ir intelekta intencionāla piekrišana reālajai lietai vai tās
atbilstībai.
Patiesība ir lietu
atbilstība zināmam pārbaudes kritērijam – teorētiskam, empīriskam.
Patiesība ir
adekvāta informācija par lietu, parādību.
Patiesība ir
īstenības adekvāta atspoguļošanās apziņā.
Iracionālistiska
pieeja patiesībai sākās 19.gadsimta beigās.
Absolūta
patiesība – pilnīgas, pabeigtas zināšanas.
Nosacīta
patiesība – nepilnīgas, bet patiesas zināšanas.
20.gs. radās
neopozitīvisms. Tas apskata 1) empīrisko patiesību (apstiprina pieredze) un 2)
loģisko patiesību (apriora, no pieredzes neatkarīga patiesība).
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru