Pamati

   Mūsdienu pasaules globālajām tendencēm ir garīgs raksturs, izpaužoties mentālajā, bet nevis empīriski materiālajā sfērā.

   Galvenās tendences ir t.s. informācijas revolūcija (Internets), ekonomiski finansiālā revolūcija (t.s. finansu kapitālisms), ģeokrātiskā revolūcija (ģeopolitikas prioritāre), postmodernistiskā apziņas revolūcija (idejiskais plurālisms, tolerance).

   Minētās tendences praktiski nozīmē empīrisko pamatu ekspropriāciju jeb pasaules dematerializāciju, pasaulei atņemot pamatus. Par ko tas liecina?

   Tas liecina, ka zūd priekšstats par kaut kādu stabilu esamības pamatu. Ja nav stabilu pamatu, tad arī viss pārējais ļodzās. Cilvēki nezina, kas ir pasaules pamatā.

   Mākslā tas izpaužās abstrakcionisma un simbolisma ekspansijā,- māksla pārstāj ticēt priekšmetiskajai pasaulei un cilvēka gnozeoloģiskajām spējām. Tāpēc māksla pati kļūst izziņas instruments.

   Sākās „karš” pret substancēm. Pret fizikāli ontoloģiskajām, sociālajām, garīgās kultūras, morāles substancēm – matērijas paveidiem, būtiskām atziņām, normām. „Kara” iegansts ir neziņa, neticība.

   Kādreiz domāja, ka atoms ir visa pamats. Taču elektrona atklāšana sagrāva iepriekšējos ieskatus. Zuda pamats, „pasaules ēkas pamatķieģelis” (atoms) izzuda.

   Radās koncepcija, ka visa pasaule ir nevis stabila matērija, bet enerģija. Radās enerģijas determinisms – visa pamatā ir enerģija. Cilvēki vēlas stabilitāti. Stabilitāte tika iegūta, balstoties uz atziņu par enerģijas pamatprioritāti.

   XX gs.beigās izmainījās garīgā atmosfēra. Šodien progresa idejai ir cita ontoloģiskā bāze. Agrāk progresa ideja balstījās uz sekojošām nostādnēm:

-          mākslīgais, kas ir radīts saskaņā ar zinātnes receptēm, ir labāks par dabisko – dabas doto vai mantoto no senčiem;

-          progress ir bezgalīgs laikā un telpā;

-          progress ir universāls – der visiem hominīdiem.

   Mūsdienās visas trīs nostādnes (postulāti) nefunkcionē. Tagad pret progresu izturās savādāk; proti, neuzticās minētajiem postulātiem.

   Vēl vēsturiski nesen (šo rindu autora jaunībā) polimēru ķīmijas izstrādājumiem vajadzēja aizstāt visu dabisko. Taču tas nenotika. Iemesli vairāki. Noteikti viens no galvenajiem iemesliem ir tas, ka ķīmiskie izstrādājumi ir kaitīgi cilvēka veselībai. Tāpēc šodien tehnikas monoteisma reliģijas vietā ir fantastisks pagānisms – cilvēki pieprasa visu dabisko.

   Dabas objektiem ir bezgalīga komplicētība un daudzveidība, ar kuru konkurējošais zinātniskais prāts nevar sacensties. Šī atziņa tagad dominē. Šī atziņa var zināmā mērā „nomierināt” cilvēku, vēloties noskaidrot pasaules pirmpamatu.