Šodien situācija ir divdomīga. No
vienas puses tiek atzīts, ka akadēmiskai personai nav nekāda ietekme. No otras
puses ir zināms, ka cilvēki vairs nelasa, netiecās iepazīt filosofiju, vēsturi.
Taču tajā pašā laikā tiek runāts par kreativitāti, kreativitātes laikmetu,
inovācijām, inovāciju nepieciešamību un izšķirošo lomu mūsdienās. Vārdu sakot,
situācija ir ne tikai divdomīga, bet absurda; idejiskais mantojums neinteresē,
bet jaunas idejas pieprasa, cenšas radīt...
Situācijas divdomību pastiprina
atsevišķas modīgas nostādnes. Piemēram, modīga rekomendācija par to, ka šodien
ir jāprot oriģināli kliegt vai ļoti skaļi kliegt, lai tevi sadzirdētu
Internetā.
Cita pamācība: domāt ir nepieciešams,
bet nav nepieciešams pārāk dziļi domāt. Tāpēc pārāk dziļi nedomājošie ir
spējīgi Internetā izraisīt milzīgu intelektuālo troksni.
Tie, kuri sevi šodien pasniedz kā
intelektuāli, pirms gadiem 100 tādu godu nebūtu ieguvuši savas primitivitātes
dēļ. Masu izglītības, masu augstākās izglītības laikmetā katrs var pats sevi
iecelt par intelektuāli. Arī tā, protams, ir divdomīga situācija.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru