Tā ir smalka tēma. Par muļķa mentalitāti nav viegli runāt, jo nav precīzi
definējams sarunas priekšmets. Nav skaidri zināms, kurus drīkst nekļūdīgi dēvēt
par muļķiem. Folklorā muļķis ir dzīvē veiksmīgs cilvēks un realizē visas savas
ieceres. Tāpēc Šklovskis ieteica ļoti rūpīgi pētīt muļķu būtību. Flobērs par
muļķiem asprātīgi atzina „brīvdomātājus”. Paruna rekomendē pret pakalpīgiem
muļķiem izturēties ar lielāku piesardzību nekā pret ienaidniekiem. Katrā
gadījumā viens ir skaidrs. Muļķis ir sociālais tips, un muļķim var būt liela
sociālā loma. Muļķis ir sociālo procesu sastāvdaļa. Vēl ir viens stabils
novērojums. Tikai muļķim nepatīk, ka viņu nosauc par muļķi. Tādā gadījumā
muļķis agresīvi reaģē. Gudrs cilvēks parasti nereaģē, ja viņu nosauc par muļķi.
Gudrs cilvēks var pat par to priecāties. Tātad viņos ir gudrība, kuru apskauž
muļķis un savas mazvērtības iespaidā nolamā gudru cilvēku. Gudrs cilvēks ar
muļķi nekad nepolimizē. Uzskata, lai pats nekļūtu muļķis. Muļķis vienmēr tiecās
pēc polemikas, ja kāds viņu nodēvē par muļķi. Smalkajai tēmai noteikti ir ne
tikai individuāla amplitūda, bet arī kolektīva (etniska, sociālās grupas)
amplitūda. Arī par to nav viegli runāt, un zinātne gandrīz neko nav pateikusi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru