Attila

   Latīņu valodā huņņu vadoni dēvēja Attila. Viņš valdīja 19 gadus – 434.-453.g. Viņa pārvaldītie cilvēki piederēja dažādiem etnosiem. Bija daudzas mazas ciltis, kuras huņņi pakļāva, piespieda pamest savu zemi un migrēt kopā ar huņņiem. Par šīm mazajām ciltīm nekas nav zināms. Zināms ir tas, ka nepakļāvīgās ciltis huņņi iznīcināja. Atila mira 453.gadā, sāka valdīt viņa dēls Dengiziriha (Denzicis), kura galvu 469.gadā nogādāja Konstantinapolē. Tā bija huņņu karaļa galva. Huņņu impērija sabruka strauji. Huņņu ciltis sajaucās ar citām ciltīm, bet no VI gadsimta huņņi jau bija vienīgi stereotipisks simbols mežonībai un mežonīgu ordu uzbrukumam Rietumeiropai. Tiek uzskatīts, ka ungāru karaļu ģints sākums ir Atila. Huņņi ir cēlušies no Centrālās Āzijas tautas hynny. Tā dzīvoja no 220.g.p.m.ē. līdz II gs. Tātad apmēram 4 gadsimtus. Dzīvoja ziemeļos no Ķīnas – Mongolijā. Ķīnieši uzbūvēja Lielo Sienu, lai aizstāvētos pret hynny uzbrukumiem. Hynny valsts sabruka. Viena daļa devās uz Eiropu un sajaucās ar ugriem, radot jaunu tautu – huņņus.