Demokrātija

   Vissenākā, arhaiskākā, primitīvākā, barbariskākā politiskās organizācijas forma. Lēmumus pieņem kolektīvs: cilts, ģints, neliela tauta. Indivīds nav „izšķīlies” no kolektīva. Nepieciešams ir etnosa gars, jo neviens nav spējīgs atsevišķi pieņemt lēmumus. Visas sanāksmes sākās un beidzās ar rituāliem – dievu pielūgšanu. Vox populi – vox Dei (tautas acs – dieva acs). Kolektīva ekstāze. Demokrātija nekad neatzīst indivīdu vienlīdzību; vienmēr ir bijusi kāda grupa, kura tika izolēta no demokrātijas (vergi, sievietes, nepilsoņi). Senajā Grieķijā cilvēki no citas polises saucās „idiotes” – nepielaistie, nepilsoņi. Jo tuvāk mūsdienām, jo individuāli racionālāku raksturu iegūst politiskā organizācija; dievišķais saplūst ar indivīdu – tirānu. Atdzimšanas fani pielūdza Platonu – arhaisku mistiku; tāpēc Rietumeiropa atgriezās pie demokrātijas, kura kļuva par svētu fetišu; par demokrātiju kaut ko sliktu teikt ir nepolitkorekti.