Ja aplūkojam evolūciju no
australopiteka līdz Homo sapiens, tad
var izdarīt zināmus secinājumus. Proti, cilvēki ir kļuvuši gudrāki,
palielinājies smadzeņu apjoms. Taču var būt arī citi secinājumi, kas liecina
par atgriešanos kromanjoliešu līmenī – pirmatnējā barbarisma līmenī.
Neandertāliešiem smadzenes bija lielākas nekā cilvēkiem. Zinātne nezina tam
izskaidrojumu. Zinātne nezina, kā gēni nosaka smadzeņu uzbūvi un funkcionēšanu.
Neandertāliešu genoms ir iegūts. Tā pētīšana prasīs turpmākos 100 gadus.
Cilvēks var vienlaicīgi operēt ar 7 objektiem, simboliem, idejām; pērtiķis –
maksimāli ar četriem. Aizvadītajos 150 gados cilvēka evolūcijā mainījās augums,
galvaskausa forma, smadzeņu apjoms un citi parametri. Cilvēka apģērbs radās
apm. pirms 25 000 gadiem; plaši izplatīts kļuva pirms 7 000 gadiem.
Par cilvēka izcelsmi no pērtiķiem liecina anatomija, fizioloģija, embrioloģija,
bioķīmija, ģenētika, uzvedības īpatnības.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru