Klimatiskais optimisms un pesimisms

   Eiropā t.s. klimatiskais optimisms bija no apm. 27.g.p.m.ē. līdz apm. 400.gadam. Tā galvenā iezīme – silts, mīksts klimats. Šajā laikā radās Romas impērija. Tā apguva milzīgu teritoriju. Ziemeļeiropā palielinājās dzimstība, tāpēc goti, vandāļi u.c. II-III gs. sāka doties uz Dienvidiem, meklējot jaunas zemes. Vispirms nonāca Karpatos, Melnās jūras baseinā. Klimatiskajam optimismam sekoja klimatiskais pesimisms – Eiropā iestājās auksts laiks. Kulminācija tika sasniegta 535.-536.gadā. Klimatiskajam pesimismam atkal sekoja klimatiskais otimisms – X-XIII gs. Pieauga iedzīvotāju skaits. Zemkopju tautas ieņēma jaunu dzīves telpu (vācieši, slāvi).