Kultūras determinisma piemēri var būt šādi.
Iecietība ir atkarīga no kultūras tradīcijām tolerances jomā. Sociālais konsenss
ir atkarīgs no kultūras. Biznesu ietekmē saziņas kultūra, proti, komunikācijas
kultūra. Politikas „matērija” ir kultūra. Ekonomiskie „brīnumi” ir saistīti ar „tautas
sirdi”. Tātad kultūras mentalitāti. Attīstību veicina nevis „ekonomiskā
politika”, bet gan notikumu skaidrība un stabilitāte – nacionālā identitāte
(kultūra), transkonstitucionālie noteikumi. Galvenais ir kultūras kapitāls.
Mārketinga komunikācijā galvenā vērtība ir pircēja uzvedības kultūra – pircēja simboliskās,
estētiskās u.c. intereses. Komercijas galvenais parametrs ir dzīves stils, bet
nevis prece, pakalpojums. Tātad kultūras parametri. Mūsdienās mazinās piespiedu
didaktiskie dzīves noteikumi; to vietā brīva izvēle. Brīvās izvēles pamatā ir
kultūras motivācija. Taču minētais viedoklis ir nepareizs, jo „izvēles brīvība”
tiek apzināti formēta noteiktā virzienā – patērēšanas stimulēšanā, ar ko nodarbojās
neoliberālisms.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru