Ārpus mūsdienu Latvijas
teritorijas balti asimilējās ar krivičiem, dregovičiem, radimičiem. Balti
dzīvoja plašā teritorijā vieni paši līdz VIII gs., no IX gs. parādās slāvu
cilšu klātbūtne. Slāvi ieceļoja baltu teritorijā. Baltu teritorija bija
mūsdienu Baltkrievija, Smoļenskas novads, Brjanskas novads, Kalugas novads,
Tulas novads, Orlas novads. Etnonīms „latvieši” ilgi neeksistēja un nebija
konsolidācijas pamats. Tas pats attiecas uz etnonīmu „baltkrievi”. Jēdziens „Latvija”
oficiāli nekad neeksistēja līdz XX gs. Etnoģenēzes procesos ļoti liela loma
bija tādiem valstiskajiem veidojumiem kā Lietuvas lielkņaziste un Maskavas
lielkņaziste. Īpaši tas attiecas uz baltkrievu un krievu etnosa veidošanos.
Krievu valodas pamatā bija kriviču-dregoviču dialektu sintēze. Baltkrievu
valodas fonētiskā sistēma veidojās XIV-XVI gs. Maskavas cīņa pret tatāru jūgu
balstījās uz nacionālo ideju. Radās „moskovitu” etnoss. Krievijas ZA 1905.gadā
ukraiņu valodu atzina kā patstāvīgu valodu; baltkrievu valodu neatzina. XIX gs.
sākumā „Белой Русью” dēvēja daudz plašāku teritoriju nekā mūsdienu
Baltkrievija.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru