Balti

   Ārpus mūsdienu Latvijas teritorijas balti asimilējās ar krivičiem, dregovičiem, radimičiem. Balti dzīvoja plašā teritorijā vieni paši līdz VIII gs., no IX gs. parādās slāvu cilšu klātbūtne. Slāvi ieceļoja baltu teritorijā. Baltu teritorija bija mūsdienu Baltkrievija, Smoļenskas novads, Brjanskas novads, Kalugas novads, Tulas novads, Orlas novads. Etnonīms „latvieši” ilgi neeksistēja un nebija konsolidācijas pamats. Tas pats attiecas uz etnonīmu „baltkrievi”. Jēdziens „Latvija” oficiāli nekad neeksistēja līdz XX gs. Etnoģenēzes procesos ļoti liela loma bija tādiem valstiskajiem veidojumiem kā Lietuvas lielkņaziste un Maskavas lielkņaziste. Īpaši tas attiecas uz baltkrievu un krievu etnosa veidošanos. Krievu valodas pamatā bija kriviču-dregoviču dialektu sintēze. Baltkrievu valodas fonētiskā sistēma veidojās XIV-XVI gs. Maskavas cīņa pret tatāru jūgu balstījās uz nacionālo ideju. Radās „moskovitu” etnoss. Krievijas ZA 1905.gadā ukraiņu valodu atzina kā patstāvīgu valodu; baltkrievu valodu neatzina. XIX gs. sākumā „Белой Русью” dēvēja daudz plašāku teritoriju nekā mūsdienu Baltkrievija.