Cilvēktiesības

Cilvēktiesības ir spēcīgs arguments polemikā par daudziem jautājumiem. Tik spēcīgs, ka ne reti pārvēršās klajā demagoģijā. Noteikti nākas nošķirt cilvēktiesības kā ideoloģijas sastāvdaļu un cilvēktiesības kā dzīves morālo prasību, normu, vērtību. Cilvēktiesības kā ideoloģijas sastāvdaļa reālajā dzīvē devalvē cilvēktiesību humāno būtību. Rietumu neoliberālisma ideoloģija cilvēktiesības ir pārvērtušas par marķieri, fiksējot piederību Rietumu civilizācijai it kā citās civilizācijās nedzīvotu cilvēki un uz viņiem neattiektos cilvēktiesības. Rietumu civilizācijā cilvēktiesības nāca masveidā modē XX gs. 70.gados sakarā ar dzimumu līdztiesības problemātikas uzkurināšanu. Cilvēktiesības vienmēr ir bijušas aukstā kara ierocis. Tā tas bija Rietumu un PSRS aukstā kara laikā, tā tas turpinās tagad Rietumu rusofobijā, kā arī attieksmē pret Ķīnu, Ziemeļkoreju un citām zemēm, ja nepieciešams kritizēt to iekšpolitiku. ASV, pasaulē visietekmīgākā ģeopolitiskā aģentūra, cilvēktiesību retoriku izmanto savu planetāro interešu realizācijā. Cilvēktiesības kā analītiskā shēma tiek izmantotas pasaules valstu politisko iekārtu kvalificēšanā saskaņā ar amerikāņu priekšstatiem par valsti un pilnā mērā ignorējot nacionālo specifiku valstiskuma jomā. Savukārt Rietumeiropā aizvadītajos dažos gadu desmitos cilvēktiesības ir spēcīgs arguments polemikā par minoritāšu tiesībām. Praktiski – migrantu tiesībām. Cilvēktiesības tika sasaistītas ar multikulturālisma politiku. Nesen Rietumeiropā nāca modē politiskā tēze par multikulturālisma politikas izgāšanos Vācijā un citur. Protams, tā ir melīga tēze, jo multikulturālisma politika Rietumos pastāvēja tikai uz papīra un politiķu runās. Nevar izgāsties tas, kas nekad nav reāli bijis. Katrā ziņā nepieciešamība nošķirt cilvēktiesības kā ideoloģijas sastāvdaļu un cilvēktiesības kā dzīves morālo prasību, normu, vērtību rada visdažādākos izkropļojumus. Tiek apliecināts, ka pasludināt tiesības un praktiski izmantot pasludinātās tiesības nebūt nav viens un tas pats. Neoliberālisma ideoloģija par cilvēktiesībām krasi kontrastē ar cilvēktiesību praksi Rietumu zemēs. Katrā valstī vienmēr atradīsies kādas intereses, kas ir valstiski, nacionāli, politiski, ekonomiski, militāri svarīgākas par cilvēktiesību interesēm.