Attieksme pret idejām, principiem, tēzēm, uzskatiem, atziņām var būt
dažāda. Var būt divi varianti. Pirmkārt, attieksmi var nosacīt funkcionālās
prasības; tas nozīmē, ka viss tiek pieskaņots parādību un procesu mainīgajai
konjunktūrai, konkrētām materiālistiskām, pragmatiskām vajadzībām. Piemēram,
neoliberālisma vajadzībām. Otrkārt, attieksmi var nosacīt substancionālās
prasības; tas nozīmē, ka viss tiek pieskaņots parādību un procesu būtībai,
patiesības vajadzībai, bet nevis kaut kādiem ārējiem aprēķiniem. Piemēram,
garīgumam un morālajai stabilitātei cilvēkos.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru