Vārds

Ja lietai nav nosaukuma, tad lieta neeksistē. Mēs nevaram savā apziņā fiksēt lietu, ja tai nav vārda. Bez vārda nekas nevar notikt mūsu apziņā. Tas, ko filosofiski dēvē par dzīves īstenību, mūsu apziņā figurē kā valoda – vārdi. Mūsu apziņā vārds kļūst teurģisks līdzeklis, spējot nodrošināt lietu uztveri. Taču vārds ietekmē ne tikai mūsu apziņu, bet arī dzīves īstenību. Vārds paver iespēju abstrahēt dzīves īstenību, to pārveidot, piemēram, konceptuālā ansamblī, vispārinot dzīves īstenības materiālu. Bez vārdiem nav mūsu apziņa. Var teikt: bez vārdiem mēs neeksistējam, jo bez apziņas mēs nejūtamies „dzīvas radības”. Ne velti Nīče teica „Mēs – filologi”. Patiešām mēs visi esam filologi. Mums ir mīlestība uz vārdu (lat. philologia – mīlestība uz vārdu).