Konceptuālisti

Globālo sociālo problēmu analītiku veido cilvēki, kurus var dēvēt par konceptuālistiem. Viņi ir konceptuālo zināšanu demiurgi – radošais elements. Tā tas atspoguļojās gan šodienas problemātikas konceptuālajā apstrādē, gan nākotnes konceptuālajās prognozēs. Piemēram, nākotnes prognozēs svarīga ir konceptuālā atziņa par kultūras spējīgumu. Gaišas perspektīvas būs vienīgi tad, ja kultūra nākotnē būs spējīga līdzvērtīgi dot 1) jaunas tehnoloģijas, 2) nodrošināt humānismu un 3) mesiānismu. Kultūrai ir jābūt spējīgai līdzvērtīgi nodrošināt minētos labumus. Nedrīkst neeksistēt līdzvērtība starp jaunajām tehnoloģijām, humānismu un mesiānismu (kultūras spēju glābt, palīdzēt cilvēkiem). Lieta ir tā, ka mūsdienu nelaimju cēlonis ir minētās līdzvērtības izzušana. Kultūrā priekšplānā izvirzījās jaunās tehnoloģijas.  Kultūrā īpaši jaunās informācijas tehnoloģijas (JIT) izjauca nepieciešamo līdzvērtīgumu. JIT izjauca 1) tirgus ekonomiku (seno, tradicionālo) un 2) cilvēka apziņu, jo internets, sociālie tīkli rada mozaīkai līdzīgu pasaules ainu; cilvēku apgūtais izziņas materiāls ir bez vienotības, sistēmiskās uztveres, izpratnes, interpretācijas. No kultūrā nepieciešamās līdzvērtības katra savā veidā atdalījās arī humānisms un mesiānisms. Abi labumi zaudē savu jēgu. Nav vairs īsti skaidrs, vai pasaule (kultūra) eksistē priekš peļņas jeb priekš cilvēka. Valsts ir pārstājusi rupēties par cilvēkiem, sabiedrības vajadzībām. Valsts izvairās no sociālā mesiānisma funkcijas. Valsts piekāpjās transnacionālajām korporācijām, kurām nav nekādas intereses par humānismu un mesiānismu. Bizness ir kļuvis spēcīgāks par valsti. Bizness rada jaunas tehnoloģijas, nedomājot par „liekajiem cilvēkiem” jauno tehnoloģiju ieviešanas rezultātā. Par viņiem nedomā arī valsts, kura agrāk centās harmonizēt jauno tehnoloģiju ieviešanu ar „lieko cilvēku” nodarbinātības iespējām. Varas inteliģence piekāpjās agresīvajiem filistriem, kas veido finansu afēristu un politiķu gados jaunu cilvēku kontingentu.