Socioloģiskas refleksijas

·         Mūžsenā problēma: cilvēks piedzimst brīvs, taču visu mūžu nodzīvo kā vergs, kādam pakļaujoties, kaut gan var tēlot brīvu cilvēku. Otra mūžsenā problēma: cilvēki piedzimst vienlīdzīgi, nodzīvo mūžu nevienlīdzīgi.

·         Kants: prāts nav vajadzīgs, lai cilvēks apmierinātu savas dabiskās vajadzības; prāts ir vajadzīgs, lai izveidotu kultūru; kāds prāts – tāda kultūra. Kultūru nosaka cilvēka apziņa, emocijas, griba, intuīcija, instinkti.

·         No XVI gs. eiropeīdu saimnieciskajā darbībā izpaudās tirgus paplašināšanas nepieciešamība, ko var uzskatīt par ekonomiskās globalizācijas sākumu.

·         XX gs. sākumā uz planētas bija tikai četras ekonomiskās sistēmas: brītu, vācu, amerikāņu, japāņu; PSRS faktiski bija vācu sistēmas filiāle. Pēc II Pasaules kara uz planētas saglabājās divas sistēmas: amerikāņu un PSRS; pēc 1988.gada palika tikai viena sistēma – amerikāņu, kura tiecās saimniekot uz visas planētas, tādējādi pamatoti lietojot globalizācijas jēdzienu.

·         Sociālajā politikā katrai tautai ir savas noslieksmes; bet tā tas bija senāk, kad interkulturālajai komunikācijai vēl nebija tik dziļas sekas etnosu garīgajā asimilācijā; interkulturālās komunikācijas laikmetā tautu sociālās prasības vienādojās. Tas attiecās arī uz attīstības ideālu, kurš senāk katrai tautai bija savādāks; ne visas tautas vienādā mērā interesējās par attīstību, progresu. Evolūcijas un progresīvas attīstības ideja ir Jauno laiku izdomājums, kad „Bībeles mentalitāte” pārveidojās „tirgoņu mentalitātē”, kurā dominē nepārtraukti augšupejošas pasaules izjūta, prasība, akceptēšana. Ķīnieši neatzina progresa ideju; viņu ieskatā tehnoloģiskie atklājumi nekļūst labākas dzīves garants. Progresa ideoloģija ir Rietumu civilizācijas (eiropeīdu) auklējums. Viduslaikos Rietumos vēl nebija koncepts „bērnība”. Pret bērniem izturējās tāpat kā pret visu pārējo vecumu cilvēkiem. Progresa ideoloģija radīja bērnības konceptu. Tas notika XVII gs. labākas nākotnes vārdā.

·         Līdz XIX gs. vidum cilvēcē nevar konstatēt progresu dzīves kvalitātē, uzturā, fiziskās veselības rādītājos, mūža vidējā ilguma pieaugumā. Gluži pretēji: XIV-XVIII gs. pilsētnieki bija visnabadzīgākie, visizsalkušākie, visslimīgākie, visneilgāk dzīvojošie cilvēki. Pilsēta kā progresīvas dzīves telpa nostiprinājās tikai XX gs.

·         Cilvēces vēsturiskajā kopainā ir vairākas tendences, kuras apliecina noteiktu pieaugumu: 1) tehniskā varenība pieaug; 2) cilvēku skaits pieaug; 3) sociālās organizācijas komplicētība pieaug.

·         Darvinisma pamatojums ir dīvains, loģiski pretrunīgs: 1) izdzīvošanu nodrošina piemērošanās, 2) taču piemērošanās kritērijs ir panākumi izdzīvošanā.

·         Dzīves apstākļu uzlabošanās (kultūra) uzvarēja Darvina izslavēto dabisko izlasi. Taču tas nozīmē, ka samazinās cilvēku dzīvotspēja. Garantējot visu bērnu izdzīvošanu, uzkrājās ģenētiskā krava, kurai ir eksponenciāls raksturs. Tā rezultātā katra jaunā paaudze virzās kā bioloģiski mazāk piemērota dzīvei – ar mazāku dzīvotspēju. Tāpēc katra jaunā paaudze ir vēl vairāk atkarīga no mākslīgās vides (kultūras). Lai izdzīvotu, nepieciešama arvien mākslīgāka dzīves vide. Respektīvi, nemitīga palīdzība (medicīna u.c.) un šīs palīdzības modernizācija.

·         Sociālās organizācijas komplicētība prasa noteiktu intelektuālo līmeni; sociālās organizācijas komplicētības pieaugums prasa intelektuālā līmeņa pieaugumu. Tas nozīmē zināšanu pieaugumu, spēju izprast cēloņu-seku procesus, darbības-atbildības mēroga pakārtotību, darbības-slavas vai soda attiecības, mērķa uzturēšanu, emociju kontroli, ilglaicīgu programmu plānveidīgu izpildi, valsts darbinieku spēju sevi identificēt ar dažādām sociālajām grupām, izprotot to velmes, vajadzības, prasmi pacietīgi gaidīt ilglaicīgu programmu rezultātu.

·         Racionālās domāšana prioritāte veicināja cilvēka un dabas harmonijas izzušanu; cilvēki kļuva cietsirdīgāki, bezdvēseliskāki, agresīvāki gan viens pret otru, gan pret dabu.

·         P.Sorokins: visas lielās morāles sistēmas ir nostiprinājušās katastrofālos laikmetos. Vai tas attiecās arī uz mūsdienām? Vai eiropeīdu katastrofa (izmiršana, debilizācija) dzemdēs jaunu lielu morāles sistēmu? Vai tā būs postcilvēku morāles sistēma?

·         Plaisa starp tehnoloģiju (spēku) un psiholoģiju (gudrību) palielinās. Taču tajā pašā laikā tehnoloģija bez psiholoģijas nav iespējama. Tehnoloģiju rada cilvēka gudrība. Kāpēc tiek runāts par plaisas palielināšanos? Vai tas attiecās uz cilvēku masu nespēju tikt līdzi ar savu gudrību tehnoloģijas attīstībai?