Refleksijas mēdz būt dažādas. 1) Tā teikt, ikdienišķais variants: apcere,
pārdomas, domu un pārdzīvojumu izvērtējums, ko cilvēks realizē nepārtraukti. 2)
Filosofiskais un zinātniskais variants: teorētiskās darbības veids, savas
rīcības un tās likumsakarību izzināšana un formulēšana. 3) Psiholoģiskais
variants: cilvēka pašizziņa, savu pārdzīvojumu, sajūtu un pārdomu uztveršana un
apcerēšana. Refleksiju limits pastāv otrajā variantā. Plašākā nozīmē drīkst
teikt, ka mūsu teorētiskā darbība ir limitēta, piemēram, demogrāfijas
jautājumos; konkrēti – demogrāfiskās pārejas izskaidrojumā. Saskarsmē ar
atbildi par demogrāfiskās pārejas iemesliem mūsu intelektuālie resursi ir
nepietiekami. Aiz refleksijas robežām ir demogrāfiskās pārejas izskaidrojums.
Izprotam sinerģijas klātbūtni – cilvēces sinerģiju (pašorganizācijas principu).
Bet tas arī viss. Cilvēces sinerģiju (pašorganizāciju) noteikti ietekmē vēl
kaut kāds spēks, kas meklējams kosmosā. Šis spēks ir cilvēces sinerģijas
metafiziskais avots un tajā skaitā demogrāfiskās pārejas metafiziskais avots.
Bet to mēs nevaram droši apgalvot. Varam dalīties vienīgi ar konceptuāli
mistiskām refleksijām – sava veida kosmisko konspiroloģiju.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru