Atsvešinātība

   Darba dalīšana rada eliti. Tas ir neizbēgami. Mēdz būt darbi, kuri ir pa spēkam tikai elitei. Sabiedrība (valsts) nevar pastāvēt bez šiem darbiem. Nevar pastāvēt bez tiem, kuri spēj veikt šos darbus. Tātad sabiedrība, valsts nevar pastāvēt bez elites.

   Neizbēgami ir arī tas, ka elite rada atsvešinātības sajūtu tajos cilvēkos, kuri nepieder elitei. Daudzi cilvēki noteikti apzinās savas iespējas piederēt vai nepiederēt elitei. Taču noteikti katrā sabiedrībā ir arī tāda cilvēku grupa, kura to neapzinās. Tās pārstāvji nesaprot, ka viņu īpašības neatbilst elites prasībām. Mēdz būt arī neveselīgi patmīlīgi cilvēki, kuri reāli neatbilst elites prasībām, taču paši ir pretējās domās par sevi.

   Ekspluatācija ir visprimitīvākā atsvešinātības forma. Taču ekspluatācijas likvidēšana automātiski nenozīmē atsvešinātības likvidēšanu. Proletariāts padzina (iznīcināja) aristokrātiju un buržuāziju (ekspluatātorus), taču atsvešinātība saglabājās, jo radās jauna elite - proletāriskā elite. Pēcpadomju laikā atkal radās jauna elite, kura naidīgi izturās pret proletārisko eliti.

   Ideāli būtu dzīvot bez atsvešinātības, kad būtu vienīgi pretrunas starp cilvēku un dabu, cilvēku un Visumu. Taču atsvešinātību starp cilvēkiem nav vispār iespējams pārvarēt. Tas ir jāsaprot. Cilvēki ir dažādi. Vieni – potenciāla elite. Otri – potenciāla cita sociālā grupa.

   Mūsdienās atsvešinātība pieaug. Globalizācijas apstākļos, kad cilvēki ir globāli informēti par dzīvi uz visas planētas, atsvešinātība iegūst jaunu materiālu – informāciju par atsvešinātību citās zemēs, ko veicina fantastiskā materiālā nevienlīdzība starp valstīm, kā arī drausmīgas ekspluatācijas saglabāšanās daudzās vietās uz planētas.

   Pie tam mūsdienās ir milzīgas iespējas mākslīgi nonākt elites statusā un nepamatoti baudīt elites privilēģijas. Šodien ne tikai Latvijas „elite” ir neadekvātu indivīdu (masu cilvēku un postcilvēku) kopums. Tā tas ir arī citās zemēs. Īpaši Austrumeiropā Rietumu civilizācijā.

   Šodien ir būtiski izmainījušās „elites” formēšanās iespējas un elites kritēriji. Masu cilvēks ļoti viegli var nonākt elites statusā. Īpaši tā tas ir politikā, kur elites atlases kritēriji ir netransparenti.

   Elites ģenēzes un funkcionēšanas kontrole ir vēsturiski pastāvējusi vienmēr. Vienmēr ir pastāvējuši elites ģenēzes un funkcionēšanas savdabīgi dzelzs likumi. Teiksim, Irānā garīgā vara kontrolē attiecības starp tautu un eliti (birokrātiju). Staļins pieteica karu padomju elitei, taču izmantoja riebīgas metodes. Pret elites spēlēm, intrigām, netransparento ģenēzi un funkcionēšanu ir vērsušies daudzi gudri valstsvīri. Trūmens, Čerčils atklāti ņirgājās par politiķu eliti.

   Arī tautas cīņa, tautas kustība var tikt pievērsta ne tikai sociālajai (šķiriskajai) sfērai, bet arī elites ģenēzes un funkcionēšanas sfērai.

   Atsvešinātības izplatību mūsdienās ietekmē tas, ka kapitālismā mainās galvenā pretruna. Ja kapitālisma klasiskā pretruna ir starp darbu un kapitālu, tad tagad pretruna rodas īpašumu ieguves sfērā. Īpašumus var iegūt bez darba. Turklāt amorālā veidā un noziedzīgā veidā.