Aizvadītā gadsimta otrās puses
mantojums atbalsojās šodienā.
60.gados sākās demogrāfiskā
pāreja, pasaules globālo problēmu analītika, kurai (kā tagad atklājās) bija
manipulatīvs raksturs, jo faktiski bija vienota ar planetārās pārvaldīšanas stratēģiju.
Taču katrā ziņā minētā analītika veicināja planetāro domāšanu un cilvēku apziņā
cilvēces attīstību sāka uzlūkot kā kolektīvo mijiedarbību.
60.gados sākās patērēšanas mākslīga
stimulēšana, kas ātri guva grandiozus panākumus, izraisot patērēšanas māniju
cilvēku masās. 60.gados sākās masu kultūras invāzija, kas arī guva milzīgus
panākumus, kulmināciju sasniedzot masu fenomenu segmentācijā. 60.gados sākās
morāles un tikumības degradācija, paaudžu konflikts, postmodernistiskās
visatļautības triumfs filosofijā, estētikā, ētikā, socioloģijā.
1968.gadā Rietumos svarīgs
notikums bija Vjetnamas karš, studentu nemieri,
Austrumeiropā – notikumi Čehoslovākijā.
Rietumu jaunatnes
pseidosociālistiskums sākās 60.gados: alkas pēc seksuālās brīvības, naids pret
sociālo stabilitāti, kultūras tradicionālismu, naids pret vecākiem. No
60.gadiem var runāt par „baltās” rases „sašķelto” apziņu.
60.gadu masu kultūras atribūtikā
dominēja rokmūzika, džinsi. Galvenais varonis bija infantils sliņķis students
40 gadu vecumā, mūžīgi piedzēries, nemazgājies, nesaķemmējies. Salīdzinājums ar
iepriekšējo sociālo revolūciju (1917, 1794) varoņiem 68.gada notikumu
galvenajiem varoņiem nav izdevīgs, jo iepriekšējos notikumos galvenais varonis
bija enerģisks jaunietis, kas grib strādāt. 68.gada varoņi (šodienas varoņi)
bija infantili hipiji, sliņķi un slaisti (tagad stulbi blogeri). 68.gada
rituālajā lasīšanā ietilpa Sartrs, Markss, Trockis, Ļeņins, Kamī, Bakuņins,
tagad – 140 zīmes „tviterā”.
68.gada notikumi politiski neko
nedeva. Kaut ko deva tikai ideoloģiski: sākās postmodernisma murgi.
68.gadā populāri bija lozungi
„Aizliegts aizliegt!”, „Esiet reālisti, prasiet neiespējamo!”, „Sekss – tas ir
skaisti!”, „Iztēli pie varas!”, „Visu un nekavējoties!”, „Anarhija – tas esmu
es!”, „Robežas – tās ir represijas!”, „Nē eksāmeniem!”, „Orgasms – šeit un
tūlīt!”.
68.gada studentu nemieri
kompromitēja kreiso kustību; Rietumos bagātu vecāku bērni tēloja
revolucionārus. Tagad karakula kažokos tēlo revolucionārus Krievijas 5.kolonna
no inteliģences padibenēm.
68.gadā sākās tendences ar devīzi
„sekss, mūzika, narkotikas”. 68.gada notikumi veicināja jaunatnes hipertrofēto pašpārliecinātību,
iespēju konfliktēt ar vecākiem, seksuālo visatļautību (geju parādes kā brīvības
simbols).
90.gadu mantojums ir vēl drūmāks:
liberālā projekta katastrofa; globālā depresija (globālo monopolistu trūdēšana,
konkurences trūkums); sākās makroreģionu haotizācija, ko organizē ASV, lai
kontrolētu valstis; ekonomiskās izaugsmes apsīkums, pārprodukcijas kalni;
sociālās konkurences vietā bioloģiskā konkurence; mazinās zināšanu sociālā
loma; pieaug iracionālās domāšanas reputācija; masu cilvēki ģenerē
postcilvēkus; vidusšķiras likvidācija.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru