Cilvēces sociāli ekonomiskā
tipoloģija varēja sākties tikai pēc tam, ka bija attiecīgā zinātniskā
informācija par sociāli ekonomiskajiem procesiem uz planētas. Tāda informācija
bija XIX gadsimtā, un K.Markss formulēja piecas sociāli ekonomiskās formācijas.
Pēc Marksa sociāli ekonomisko formāciju
tipoloģijai pievērsās M. Vēbers. Viņš materiālu grupēja divās daļās; 1)
formācija, kurai netiek dots nosaukums, 2) mūsdienu kapitālisms.
Amerikāņu sociālais antropologs
Roberts Redfilds arī saskatīja divas formācijas: 1) lauku sabiedrība
(tradicionālā sabiedrība), 2) pilsētas sabiedrība (modernā sabiedrība).
Karls Polaņji pāreju no vienas
sociāli ekonomiskās formācijas uz otru sociāli ekonomisko formāciju sauca par
„lielo transformāciju”.
Sarunā par sabiedrības tipoloģiju
ietilpst arī nākotnes vīzija. Marksam nākotne ir komunisms, Vēberam nākotne ir
kapitālisma ģeogrāfiskā ekspansija.
Aleksandrs Kustarevs izstrādā savu
„hronotipoloģiju”. Cilvēces vēsture kopumā tiek dēvēta par „antroposfēru”.
Antroposfēras vēsturē bija 3 revolūcijas: 1) zemkopības (neolīta laikmetā), 2)
rūpnieciskā (XVIII gs.), 3) informācijas (XX gs.).
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru