Hegemonija

   ASV liberāļu autori Čarlzs Kupčāns un Džons Aikenbergs iesaka ASV saglabāt hegemoniju īpatnā veidā. Abi jau 1990.gadā publicēja rakstu „Socializācija un hegemoniskā vara” ar konkrētiem ieteikumiem.

   ASV ir jāpaplašina sava ietekme, projecējot savu varu uz citu zemju eliti un liekot tai darboties hegemona interesēs. Citās zemēs ir jāveido jauna paklausīga elite, kas nav spējīga saskatīt pretrunas starp savas valsts interesēm un hegemona interesēm. Veidojot jauno un paklausīgo eliti, jāpielieto ir materiālā ieinteresētība, bet pats galvenais hegemona līdzeklis (hegemona „slepenās varas” līdzeklis) ir pārliecināšana jeb socializācija, kad citu zemju vietējā elite zaudē jeb kādu orientāciju par procesiem pasaulē. Tā rezultātā radīsies „otršķirīgas valsts” elite, kurai no apziņas būs izskaloti priekšstati par savu nacionālo identitāti un tā vietā būs zināms kosmopolītiskais mistrojums.

   2012.gadā iznāca Kupčāna grāmata „No One’s World ”. Tajā viņš vairs nejūsmo par ASV hegemonijas perspektīvām. Pasaule sadalās vairākās vienībās: 1) Rietumu demokrātija, 2) Ķīnas kolektīvais autokrātiskais modelis (communal autocracy), 3) paternālistiskā autokrātija Krievijā (paternal autocracy), 4) cilšu autokrātija (tribel autocracy) Tuvajos Austrumos, 5) teokrātija (theocracy) Irānā.