Melanholiķi

   Uz Zemes visskumjākā dzīve noteikti ir latviešiem. Uz planētas nekas un neviens nevar latviešiem sagādāt pārsteigumu, izbrīnu, jaunas zināšanas. Latviešiem uz Zemes nav par ko būt pārsteigtiem, nav par ko brīnīties un neviens viņiem nevar sniegt jaunas zināšanas. Katrs latvietis jau visu ir redzējis, dzirdējis, paostījis, apčurājis un jebkuras jaunas zināšanas priekš viņa nevar būt jaunas zināšanas, jo katrs latvietis to jau sen zināja un katrā ziņā zināja plašāk, dziļāk, oriģinālāk par jauno zināšanu autoru. Tā teikt, par jebkuru sentenci latvietim jau ir gatava atbilde: „Es to jau sen zināju daudz labāk!”.

   Katrs latvietis zina arī to, ka viņa nespēja ne par kaut ko būt pārsteigtam, nespēja ne par kaut ko brīnīties un apziņa, ka neviens viņam neko jaunu nevar pateikt, liecina par prāta aprobežotību un trulumu, kas ir raksturīgs pašapmierinātiem cilvēkiem ar mietpilsoniskiem uzskatiem un liekulīgām izdarībām. Ja kāds par to aizrāda latviešiem, tad arī tas priekš viņiem nav pārsteiguma un izbrīnas cienīgs, kā arī nekādā gadījumā nav kaut kas tāds, ko viņš jau pats nezinātu agrāk un pie tam vēl labāk. Respektīvi, latviešiem ir gatava atbilde uz jebkuru jautājumu, informāciju, naratīvu. Tāpēc uz Zemes latviešiem ir visskumjākā dzīve no visām tautām. Citām tautām nav tik skumji, jo tās pārstāvji mīl pārsteigumus, prot brīnīties un prot adekvāti novērtēt jaunas zināšanas. Viņi nav melanholiķi. Uz Zemes melanholiķi ir vienīgi latvieši.