Eiropas intelektuālajā vēsturē ir
pateikts samērā daudz par ķīniešu un ebreju komerciālās mentalitātes kopību.
Galvenās iezīmes: vienmēr ir aktuāla grāmatvedība; enerģiski izturās pret
jebkuru iespēju gūt peļņu; aplaupa vietējos un bagātības sūta uz Ķīnu;
ģimeniskums, savējo mafija.
Spinoza, Leibnics uzskatīja, ka „Ķīna
ir antieiropa”.
Ķīnieši, ebreji zaudēja savu valsti, taču vienmēr to atjaunoja.
Ķīniešu bizes (pig taile), ebreju – „peisi”.
Ķīnā despotisks valdīšanas stils,
taču tajā pašā laikā eksistē pagātnes aristokrātiska interpretācija,
priecājoties par savu brīvību.
Eiropiešu kultūras vēstures filosofijā
(Hēgelis, Herders, Špenglers) ebreji, ķīnieši tiek atspoguļoti kā „fossils of history” – nekur nederīgi,
deģenerācijas simbols, pagrimuma simbols, vēsturiskās nebūtības simbols.
Ķīniešu, ebreju praktiskums, materiālistiskums,
rituālisms, ceremonālisms morāli estētiskajā sfērā tiek akcentēts.
E.Renans, franču semitologs, rakstīja
par ebreju nepoētiskumu un tieksmi uz konkrētību.
Ķīniešu daiļliteratūra ir morāles
traktāti. Ķīnieši nav zinātnieki, - spēj vienīgi kompilēt bez kritiska
skatījuma.
Ebreju zinātne ir materiālistiska,
naids pret filosofiju, simboliski noslēpumaino neatzīst, negrib un nespēj
saskatīt. Ebreju zinātnē nav faustiskās kaislības un izziņas dramatiskuma.
Ķīnieši, ebreji nav spējīgi uz
romantiskiem kāpumiem un pārdzīvojumiem.
Rihards Vāgners, Vasilijs Rozānovs
savos tekstos atzīst, ka nespēj iedomāties ebrejus kā karavīrus un medniekus.
Eiropiešu morāles kodeksa pamatā
ir bruņinieka-karavīra ētoss. Eiropā ir aristokrātiskā morāle: vīrišķība,
bruņinieka goda kults, pašcieņa.
M.Vebers saskatīja saistību starp
pilsonību, aristokrātismu un militāro dienestu. Savas valsts aizsardzība ir
karavīra pienākums.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru