Anonīmais karš

   1999.-2005.g. „krāsainās” („oranžās”) revolūcijas 1.0 no 2011.g. nomainīja revolūcijas 2.0, kuru galvenās iezīmes ir Interneta un sociālo tīklu izmantošana. Tāpat raksturīga ir jauniešu iesaistīšanās revolucionārajos notikumos kopā ar gados vecāko vidusšķiru. Tā tas „arābu pavasarī”, ASV, Lielbritānijā, Krievijā, Bulgārijā, Spānijā, Portugālē, Grieķijā, Īrijā, Izraēlā, Turcijā, Spānijā, Meksikā, Itālijā.

   Revolūcija 2.0 (turpmāk – R-2.0) galvenokārt ir vērsta pret valdošo korumpēto eliti un tās tirāniju. Valdošā elite nespēj un nevēlās risināt sociālās problēmas. Piemēram, samazināt jauniešu bezdarbu.

   Bet tas ir tikai pirmais un vienkāršotais priekšstats par R-2.0. Faktiski R-2.0 kāds spēks apzināti organizē un vada, lai mainītu cilvēces civilizācijas paradigmu, izmantojot informācijas kara tehnoloģijas. Tikai ārēji var rasties priekšstats, ka R-2.0 notikumi ir spontānu uzliesmojumu virkne, bet nevis no viena centra kompetenti vadīta kustība. Taču tajā pašā laikā visur tās ir revolūcijas bez vadoņiem – anonīmas revolūcijas.

   Atsevišķās zemēs (ASV) R-2.0 aktivitātēs var viegli konstatēt valsts struktūru līdzdalību. R-2.0 metodoloģisko un taktisko vadību veic kompetentas iestādes.

   Taču kopumā visu vada spēks, kuru var saukt par civilizācijas lobiju. Šis spēks realizē noteiktu globālo projektu, ņemot vērā demogrāfisko pāreju, pasaules pārvaldīšanas stabilu polu izveidošanas nepieciešamību. R-2.0 faktiski ir sava veida anonīmais karš par valdīšanu uz planētas un cilvēces tādu turpmāko attīstību, kas būtu izdevīga minētajam spēkam.

   Tomēr arī šis spēks acīmredzot nav viendabīgs formējums. Pēc 2011.gada par to liecina, piemēram, mediju monopolu savstarpējie „kari”, aizstāvot finansu grupējumu intereses (Merdoka lieta). Par to liecina arī lielo mediju iesaistīšanās militāri politisko struktūru un izlūkdienestu atmaskošanā, kas ir saistīta ar finansu ietekmes globālo grupu savstarpējo cīņu (Snoudena lieta).

   Planētas iedzīvotāju civilizācijas orientieru maiņa jau sākās XX gadsimta otrajā pusē morālo vērtību, garīgās kultūras, reliģijas, cilvēka problēmas sfērā. Šajās sfērās būtiski sāka izmainīties vērtību orientācija, darbības saturs, formas.

   Radās jauns cilvēciskais tips gan kā antropoloģiskais ideāls, gan kā praktiski eksistenciālais variants. Jaunais cilvēciskais tips veido R-2.0 aktīvistu kodolu. Šī tipa un tādējādi arī R-2.0 protestētāju pasaules uzskats ir stereotipisks. Dominē tādas intereses kā anarhisms, ekoloģiskums, pacifisms, dženderiskās tiesības, primitīvo kultūru aizsardzība, antiklerikālisms, informatīvais caurspīdīgums, autoritāšu (valsts, militārās, reliģiskās) atmešana. Šī tipa cilvēki sevi uzskata par tautas glābējiem, atbrīvotājiem.

   Tāpēc R-2.0 ir sociāli elementāru emociju translācija. Emocionālo spriedzi nosaka, piemēram, sociālā skaudība – mīts par politisko vadoņu un viņu ģimenes milzīgajām bagātībām. Sava loma ir riebumam pret līderu morālo pagrimumu, politisko līderu atkarību no sponsoriem, ekonomiskajiem klaniem. Noteikti pastāv arī etnoreliģiskais naids, kas emocionāli konsolidē attiecīgās reliģiskās grupas pārstāvjus un stimulē naidu pret citu reliģisko grupu pārstāvjiem.

   R-2.0 protesta akcijās nav konstatējama vēsturiski tradicionālā cīņa starp valstīm par teritorijām, ģeopolitisko varu, koloniju ieguvi u.tml. Protesta akciju pamatā ir civilizācijas vērtības un eksistences jēgas problemātika. Tā ir jauna parādība – jauns sociālo protestu avots.