Sociālais metabolisms

   Mūsu laikmeta intelektuālajā valodā noteikti iederas jēdziens „sociālais metabolisms” (sociālās pārvērtības). Pasaules procesu izpratne, šodienas kognitīvās prasmes bez minētā jēdziena nevar iztikt. Sociālo pārvērtību dinamika ir ļoti liela, visdažādākā rakstura integrācijas, apmaiņas, transformācijas procesi ir sastopami jebkurā dzīves segmentā un elementā.

   Tāpēc nākas runāt par vienotību daudzveidībā gan attieksmē pret atsevišķu kultūru, gan visu kultūru kontekstā. Tas ir jauns un ļoti nepieciešams skatījums demogrāfiskās pārejas laikā.

   Atsevišķas kultūras vienotība nekur nevar izzust un vienmēr saglabājās. Saglabājās arī tad, kad vienotības galvenā iezīme ir milzīga strukturālā daudzveidība – kultūras segmentu un elementu daudzveidība.

   Citādāk ir ar kultūru vienotību. Kultūru vienotība jeb vienotā daudzveidība ir vēsturiski jauns fenomens globalizācijas laikmetā. Tai ir spoža nākotne.

   Vienotība daudzveidībā,- šie vārdi kļūst par zināmu lozungu, apliecinot globalizācijas laikmeta un planetārās apziņas ideālus, vērtības, kad veidojas planetāra kultūra, kas balstās uz vienotību daudzveidībā. Tātad planetāro kultūru vienoto daudzveidību.

   Cilvēce pašlaik tuvojas ļoti kritiskai robežai – civilizācijas evolūcijas bifurkācijas punktam. Cilvēces evolūcijā vienmēr ir bijušas atsevišķas fāzes ar noteiktu specifiku. Tāda fāze ir pašlaik, kad galvenais dzinējspēks ir krīzes pieauguma perspektīvas un ar to saistītais vēsturiskais futuroloģiskais nihilisms, nemiers, apātija, melanholija no vienas puses, bet no otras puses visu procesu atvērtība kā nestabilitātes izpausme.

   Vajadzīga jauna tipa domāšana un darbība, kas spētu sadzīvot ar šo procesu atvērtību un tās stimulēto nestabilitāti. Savukārt jauna domāšana un darbība rada jauna tipa kultūru – vienotas daudzveidības kultūru kā transplanetāru risinājumu. Tajā nostiprinās jauns skatījums uz personību, indivīdu, sabiedrību, valsti, efektīvu estētisko sistēmu dzīvei globālās mijietekmes un mijiedarbības pasaulē.

   Cilvēks sevi apzinās kā planetāri globālas mijiedarbības locekli, kad katrs ir planetārās ģimenes loceklis ar noteiktiem pienākumiem un atbildību. Praktiski tas nozīmē pienākumus un atbildību kā indivīdam, kā savas valsts pilsonim, kā ekonomiskās darbības dalībniekam, kā planētas cilvēku kopienas tīkla dalībniekam, kā apzinīgai un domājošai būtnei (bioloģiskam veidam).

   Saruna par sociālo metabolismu nevar izvairīties no ļoti drūmas tēmas. Proti, tā, ka visur cilvēku iekšējais potenciāls apsīkst un neattīstās. Bērnu audzināšanas metodes apspiež talantu. Ik uz soļa sastopamies ar sociālo un politisko apspiestību, ekonomiskajiem kariem, neiecietību pret citu kultūru, tautību, rasi, reliģiju, kriminālnoziegumiem un noziegumu brīvību, vides piesārņošanu. Cilvēciskā kapitāla neattīstība izraisa frustrāciju, bet fustrācija izraisa nepareizu uzvedību un  kavē attīstību. Izveidojās nolādēts aplis, no kura nav iespējams izrauties.

   Nākas atcerēties vēsturi. Cilvēku kopienas, kas radās pirms 20-50 tūkstošiem gadu neolīta laikmetā zaudēja vispārējās vienotības balansu un sāka dalīties visdažādākajā veidā ne tikai rasu atšķirību ziņā. Radās daudzveidība. Turklāt radās hierarhiskā daudzveidība: bagāti-nabagi, attīstīti-neattīstīti.

   Kultūru daudzveidības pieaugums notika bez tieksmes pēc vienotības. Tas noveda  pie nestabilitātes, balansa trūkuma, kas saglabājās arī mūsu laikmetā un draud saglabāties arī turpmāk, kļūstot par cilvēces katastrofas avotu. Tāpēc mūsu laikmetā nākas koriģēt savu attieksmi pret daudzveidību un tās sabalansētību.

   Reālā planetārā globalizācija, planetārās apziņas veidošanās, lokālos procesus interpretējot planetārā kontekstā, rada jaunu skatījumu uz kulturu daudzveidību un sabalansētību. Aktuāls kļūst lozungs „vienotība daudzveidībā”.

   Tagad ir jāmācās cienīt lokālo kultūru daudzveidību, ņemot vērā to globālo vienotību un mērķtiecīgo vienotības izjūtu, kas ir planetārās apziņas centrā. Lokālo kultūru daudzveidība ir jāsaglabā, taču ir jābūt noteiktai sabalansētībai starp lokālajām kultūrām. Bez tā nav iespējama vienotība daudzveidībā kā cilvēces saglabāšanās garants jaunajos demogrāfiskajos apstākļos.