Runa ir par šodien populārajiem
konceptiem ar priedēkli „post” – postindustriālisms un postmodernisms.
Atsevišķi zinātnieki minētā priedēkļa lietošanā saskata lielus maldus, kas
sekmē konceptuālo haosu.
Postindustriālisma koncepts
faktiski nenorāda uz jaunu sociāli ekonomisko sistēmu, kā arī priedēklis „post”
nozīmē beigas industrializācijai, tās noliegumu, neiespējamību nākotnē. Pie tam
postindustriālisma teorētiķi parasti nenoliedz agrārā un rūpnieciskā
industriālā sektora saglabāšanos postindustriālisma laikmetā. Tas izraisa vēl
lielāku konceptuālo haosu, jo nākas domāt, ka mūsu laikmets ir gan
industrializācijas, gan postindustrializācijas laikmets. Nav skaidrs, vai
tiekamies ar kultūras mutāciju jeb tikai kultūras evolūcijas izmaiņu zināmu
kompleksu, kas nenozīmē pilnīgu atšķelšanos no pagātnes.
Arī postmodernisma koncepts ir
haotisks, jo šodien turpina pastāvēt modernisma estētiskie un stilistiskie
uzskati, modernisma mākslinieciskās prakses tendences. Faktiski tas, ko sauc
par postmodernismu, reāli ir tikai parodija par modernismu, ko izraisa
cilvēciskā kapitāla destrukcija un degradācija.
Atsevišķi speciālisti iesaka
lietot citus apzīmējumus mūsdienu laikmetam. Piemēram, superindustriālā
sabiedrība/laikmets, hiperindustriālā sabiedrība/laikmets.
Aplams ir arī jēdziens „informācijas
sabiedrība”. Patiesībā cilvēces vēsturē vienmēr notika informācijas apmaiņa.
Vienmēr ir bijusi informācijas ietekme uz kultūras procesiem. Kultūra bez
komunikācijas, informācijas apmaiņas, neeksistē. Tāpēc runāt par īpaša
informācijas laikmeta iestāšanos ir aplami un tas izraisa konceptuālo haosu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru